Brīnumlīdzeklis, vai tomēr nē?

Vielas, kas lielās devās izraisa psihotropo efektu, nelielās, apzinātās devās iedarbojas dziednieciski. To varētu saukt arī par dabas fenomenu, kas notiek pareizi sagatavojot un uzglabājot dažādus dziednieciskos preparātus.

Kursa laikā cilvēks sev arvien biežāk uzdod jautājumu – kāds labums no konkrētās vielas vai produkta manā uzturā, vai man to maz  vajag, cik daudz, kādā kvalitātē? Amanitas lietošana palīdz cilvēkam atbrīvoties no dažādiem neveselīgiem ieradumiem un baudvielām uzturā, tādām kā cukurs, kafija un alkohols. Iepazīstot savu ieradumu patiesos cēloņus un, palīdzot savam ķermenim attīrīties, iespējams atbrīvoties arī no smēķēšanas.  Atsakoties no neveselīgiem ieradumiem, uzlabojas dzīves kvalitāte kopumā. Mušmire lieliski izmantojama arī kā  antidepresants, proti, tā nomierina nervu sistēmu. Tiem cilvēkiem, kuriem ir miega problēmas, mušmire palīdz vieglāk un ātrāk iemigt. Miegs ir kvalitatīvāks un mazāk stundas nepieciešamas, lai izgulētos. Sēnes preperāti nomierina satrauktu prātu – palīdz saprast, par ko ir vērts satraukties un, ko ietekmēt nespējam. Ļoti nozīmīga loma sēnei ir imunitātes stiprināšanā. Viens no galvenajiem mušmires iedarbības virzieniem ir atjaunot šūnu darbību to sākotnējā stāvoklī.

Protams, ja ir vēlme attīrīties, tad mušmires preparātu izmantošanas laikā pastiprināti ir  jālieto ūdens, jāsamazina cukura, miltu un etiķa saturošu produktu lietošana. Savādāk notiek divas pretējas darbības organismā - ar vienu roku cilvēks sevi attīra, ar otru – piesārņo.

Interesantākais ir tas, ka sarkanās mušmires sastāvā esošās iedarbīgās vielas pārveidojas viena otrā visu mušmires uzglabāšanas laiku, līdz, beidzot tajā paliek tikai tās vielas, kas iedarbojas dziedinoši. Svaigu sarkano mušmiri var izmantot tad, ja ir vēlme attīrīties no kādiem iekšējiem «parazītiem», savukārt dziļāku dziedniecisku nolūku gadījumā preparāti ir atbilstoši jāsagatavo, tos nostādinot un, ļaujot toksiskajām vielām pārveidoties.

Mušmiri iespējams arī kaltēt, lai sagatavotu eļļas uzlējumu. Spirta uzlējums gatavojams no svaigām sēnēm. Arī mūsu senči bija gana iecienījuši sarkano mušmiri ārīgai lietošanai, proti, ierīvējot sāpīgās vietas, jo sarkanajai mušmirei piemīt arī atsāpinoša iedarbība. Meža zvēri sarkano mušmiri ēd, lai atbrīvotos no parazītiem. Šeit, protams, var diskutēt par fizioloģiskajiem procesiem, taču, jebkurā gadījumā, dzīvnieki zina tās vērtību un neviens dzīvnieks sarkano mušmiri neēd kilogramiem, vai bez vajadzības.

No sarkanās mušmires tiek veidoti arī homeopātiskie preparāti. Arī homeopātiskajā aptiekā ir iespējams nopirkt sarkanās mušmires preparātu granulas un atšķaidījumu. Kā jau minēju, sarkanajai mušmirei ir daudz un dažādi pielietošanas veidi. Ekstraktus iespējams gatavot uz spirta, eļļas un medus bāzes. Lietošana un devas ir atkarīgs no tā ko ir vēlme dziedināt. Eļļu vairāk pielieto ārīgām vajadzībām. Ierīvēt sāpošās vietas, smērēt uz izsitumiem, kukaiņu kodumiem, pasmērēt degunā kā imunitāti veicinošu produktu. Sarkanās mušmires eļļas ekstraktu var lietot tīrā veidā, vai, arī atšķaidīt ar dažādām eļļām, pievienot klāt sejas krēmam, - atklāj bioloģe.

Sarkanā mušmire pieder pie "nosacīti" indīgajām sēnēm. Tāpat, "aiz gara laika", to nav vajadzības ne ēst, ne lietot. Ja nu kāds tomēr to mēģina darīt, tad gana ātri mušmire viņu «atsēdina». Lai nopietni saindētos ar sarkano mušmiri ir jāapēd 3-4 kg šīs sēnes. Reakcija atkarīga no dažādām organisma īpatnībām un reaģētspējas. Pirmās saindēšanās pazīmes var parādīties jau pēc dažām svaigā veidā apēstām galviņām, taču, kā tas ir pierādījies, ļoti daudzi nosacīti indīgie augi ir spēcīgi dziednieki, zinot pareizās devas un lietošanas veidus. Tas pats attiecās uz sarkano mušmiri. Šī sēne satur ibotēnskābi, kas sēnei ir raksturīga svaigā veidā un, šī viela izraisa sliktu dūšu. Ibotēnskābe var radīt arī dažādus gremošanas traucējumus. Sarkanā mušmire satur arī muskarīnu, kas ir ibotēnskābes atvasinājums un muscimolu, un šīs vielas atstāj iespaidu uz smadzeņu darbību.

Sabiedrībā plaši izplatītais apgalvojums, ka sarkanā mušmire ir nāvējoša sēne ir speciāli ticis pārspīlēts, lai šis augs netiktu izmantots ļaunprātīgos nolūkos. Sarkanā mušmire nesatur pscilobīnu, kas tiek izmantots, lai apreibinātos. Cilvēki, kas apzināti grib «kaifot» parasti izmanto citas, ne tik sarežģītas un specifiskas iespējas. Sēnei ir arī specifiski saldena, sīva pēcgarša, kas  Sarkano mušmiri pavisam noteikti neļauj nosaukt par «baudvielu».

Mušmires lietošana un devas katram cilvēkam ir individuālas. To ietekmē tas, ko tad cilvēks sevī īsti grib "sakārot". Lai iepazītos ar mušmires «garu» pietiek ar vienreizēju, 21 dienas kursa iziešanu. Ezotērikā, garīgajā literatūrā ir vairāki īpaši skaitļi, un divi no tiem ir 21 un 40. Šis ir laiks, kurā cilvēks iegūst jaunus ieradumus un izsaka nolūku atbrīvoties no vecajiem ieradumiem. Šajā laikā ķermenis un smadzenes spēj pārkārtoties uz regulārām, secīgām darbībām. Ja ir vēlme apzināti strādāt ar savu zemapziņu, tam paredzēts ir  40 dienu kurss. Šis ir dziļi attīrošs un nostiprinošs kurss, kura laikā cilvēks strādā gan ar savu zemapziņu, gan fiziskajām kaitēm un problēmām. Jāsaprot, ka uz pasaules neeksistē medikaments, kurš visu izdarītu cilvēka vietā. Cilvēkam pašam ir jāpieliek daudz pūles, jāizmanto dažādi papildinstrumenti, jāstrādā ar savu prātu, dvēseli, lai spētu sev palīdzēt. Taču viss sākas no nolūka.

Nereti sarkanās mušmires lietošanas laikā, pirmajās divās nedēļās ārpusē, apziņas līmenī parādās dažādas emocijas, ko cilvēks ir izvēlējies neredzēt, ilgstoši izvēlējies par šīm lietām nerunāt un nedomāt. Piemēram, ja cilvēks dzīvo ar kādām slēptām dusmām, aizvainojumu, skumjām, tad kursa laikā tās kļūst sajūtamas daudz vairāk. Kļūst sarežģīti ar šīm lietām samierināties. Tad, ar dažādām papildus tehnikām ir vēlams atrast diskomforta  cēloni. Iespējams, tie ir kādi apstākļi ar kuriem nav iespējams samierināties, varbūt apkārt ir cilvēki ar kuriem vairs nav vēlme sadarboties, varbūt savos ieradumos ir laiks ieviest izmaiņas, varbūt cilvēks ir iestidzis materiālu lietu jūgā, varbūt par maz laika veltīts tuvajiem, ģimenei, - atklāj sarunu biedre.

Pirts kā DEVIŅSPĒKS

Pirtī eimu, pirtī teku

Pirtī mana dzīvošana.

Pirtī mana Dvēselīte

Ar Dieviņu runājās.

Vairāk par pirti kā DEVIŅSPĒKU lasi žurnāla SPĪGANA lapaspusēs, kur šogad, 2025.gadā pirts sadaļā varēs lasīt manus rakstus pirts tēmā.

Pirmais nummurs jau ir iznācis, nākamo gaidi jau šomēnes.

.abonē SPĪGANU